Virsmu sauc par superhidrofobu, kad ūdens lāses nevar to samitrināt; tas nozīmē, ka lāse saskarē ar virsmu paliek sfēriska (tā neizšķīst) un vienkārši noripo, savācot putekļus, netīrumus vai atliekas, kas pagadās ceļā, padarot virsmu tīru.
Superhidrofobas virsmas ir izgatavotas no superhidrofobiem materiāliem (tādiem kā vasks, eļļa, vai no fluora saturošiem polimēriem, kā teflons) ar raupju virsmu, ko veido aptuveni 100 nm augsti izcēlumi.